[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Pirmais Opija karš

Vikipēdijas lapa
Pirmais Opija karš
Daļa no Opija kariem

Jūras kauja Pirmā Opija kara laikā starp angļiem un ķīniešiem
Datums
  • 1839. gada 4. septembris – 1842. gada 29. augusts
Vieta
Iznākums
Teritoriālās
izmaiņas
Karotāji
Komandieri un līderi

Pirmais Opija karš, zināms arī kā Angļu—ķīniešu karš, bija viens no diviem Opija kariem starp Apvienoto Karalisti un Cjinu dinastijas Ķīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti. Karš norisinājās no 1839. līdz 1842. gadam. Karš un ar to saistītie notikumi vājināja Cjinu dinastiju un palielināja Ķīnas izolāciju no pārējās pasaules.[1][2] Pirmais Opija karš tiek uzskatīts par Ķīnas Pazemojumu gadsimta sākumu, kā arī par mūsdienu Ķīnas vēstures sākumu.

Pirmais opija karš noslēdzās ar Naņdzjinas līgumu 1842. gadā. Saskaņā ar šo līgumu Apvienotā Karaliste ieguva savā pastāvīgā īpašumā Honkongas salu un izveidoja piecas līguma ostas — Šanhajā, Kantonā, Ninbo, Fudžou un Amojā. Vēl viens līgums nākamajā gadā piešķīra Lielbritānijai priviliģētu tirdzniecības statusu un pievienoja punktus par britu ekstrateritorialitāti. Vēlāk Francija nodrošināja sev līdzīgas koncesijas kā briti 1843. un 1844. gada līgumos.

Karojošo pušu spēku samērs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Britu ekspedīcijas spēki kas ieradās no Indijas sastāvēja no 4 pulkiem:

  • 18. Karaliskais Īru pulks - 582 vīri.
  • 26. Kameronas īru pulks - 806 vīri.
  • 37. Herefordšīras īru pulks - 764 vīri.
  • 49. pulks - 649 cilvēki.
  • Divas artilērijas rotas (9 mārciņas lielgabali un 12 mārciņas haubices) - 213 cilvēki.

Kopā: 3014 cilvēki. Piedalījās arī Indijas karaspēka brīvprātīgie: Bengālijas brīvprātīgo pulks (689 vīri) no Bengālijas prezidentūras armijas un sapieru vienība (324 vīri) no Madrasas prezidentūras armijas un arī 67 cilvēku artilērijas vienība, kas kopā veidoja 1080 indiešu karavīru.

Kopumā sauszemes spēkos bija 4094 cilvēki, neskaitot apkalpojošo personālu.

Cjinu impērijas spēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara sākumā Cjinu impērijas bruņoto spēku skaits bija 220 000 Mandžūrijas astoņu karogu armijā un 660 000 etniskajā ķīniešu "zaļo karogu" karaspēkā. Šie spēki bija izkaisīti pa visu valsti un 35 gadus (pēc sektas "Baltā lotosa mācība" sacelšanās apspiešanas) nebija piedalījušies militārās operācijās pret organizētu ienaidnieku, labākajā gadījumā pildot policijas vai pretpartizānu funkcijas.

Kara rezultāts bija Lielbritānijas uzvara, ko nodrošināja Naņdzjinas līgums 1842. gada 29. augustā, Cjinu impērijas kontribūciju maksājums 15 000 000 sudraba liangu (21 000 000 USD) apmērā, Honkongas salas nodošana britiem un Ķīnas ostu atvēršana Lielbritānijai.

Naņdzjinas līguma parakstīšana uz kuģa HMS Cornwallis

Pirmais opija karš iezīmēja ilga valsts vājuma un pilsoņu nemieru perioda sākumu Cjinu impērijā, kas noveda pie Ķīnas vietējā tirgus atvēršanas Eiropas lielvarām, tostarp legalizēja opija importu caur Ķīnas ostām. Angļu pārdotā opija plūsma uz Ķīnu, kas jau pirms kara bija diezgan ievērojama, pieauga vēl vairāk, kas izraisīja gigantisku narkotiku atkarības izplatību ķīniešu vidū, Ķīnas iedzīvotāju degradāciju un masveida izmiršanu.

  1. Wallbank; Taylor; Bailkey; Jewsbury; Lewis; Hackett. «A Short History of the Opium Wars». Civilizations Past And Present, 1992. Skatīts: 2016-10-09.
  2. Kenneth Pletcher. «Chinese history: Opium Wars». Encyclopædia Britannica Online. Skatīts: 2016-10-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]