Visla (poļu: Wisła, vācu: Weichsel, latīņu: Vistula) ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe. Sākas Beskīdos 1106 m vjl kā divas upītes - Bjala Viselka (Biała Wisełka, Baltā Visliņa) un Čarna Viselka (Czarna Wisełka, Melnā Visliņa).
Vislas tecējumu var iedalīt trīs posmos - augštece (līdz Sanas ietekai), vidustece - (no Sanas līdz Bugai) un lejtece (no Bugas līdz ietekai jūrā). Augštece Beskidos - krāčaina, bet jau pie Osvencimas kļūst kuģojama. Vidustecē upes platums ir 600-1000m. Lejtecē tipiska līdzenumu upe ar lēzenu senleju. Augšpus ietekas jūrā veido vairākus atzarus (lielākās Lenivka, Nogata), veido deltu t.s. Vislas Žulavus.
Vislu pirmoreiz rakstos pieminēja Tacits 98.gadā (Vistula). Jau no seniem laikiem Visla bijusi svarīgs dienvidu - ziemeļu tirdzniecības ceļš. Ir viedoklis, ka jau pirms Kristus dzimšanas pa Vislu gājis senais Dzintara ceļš. Arī abas vēsturiskās Polijas galvaspilsētas - Varšava un Krakova atrodas pie Vislas. Tāpat viena no vēsturiski svarīgākajām Baltijas jūras ostām - Gdaņska (Danciga) kļuva bagāta, tirgojoties ar precēm, kuras tika vestas pa Vislas ūdensceļu.
- Dunajeca (Dunajec) - 247 km - labais krasts
- Sana (San) - 443 km - labais krasts
- Vepša (Wieprz) - 303 km - labais krasts
- Pilica (Pilica) - 319 km - kreisais krasts
- Nareva (Narew) - 448 km - labais krasts
- Drvenca (Drwęca) - 207 km - labais krasts
- Brda (Brda) - 238 km - kreisais krasts
- Bidgoščas kanāls savieno Vislu ar Oderas baseinu,
- Dņepras - Bugas kanāls savieno Vislu ar Dņepras baseinu
- Augustovas kanāls savieno Vislu ar Nemunas baseinu
Polija
Baltkrievija
Ukraina
Slovākija
Visla Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Visla.
